Sign up to Confetti to get all the best bits straight to your inbox

He tārei taonga tuku iho

Mai rā anō he whānau mōhio te whānau Hetet ki ngā mahi toi Māori, he whānau whakaako hoki i ēnei taonga. I ēnei rā kei te kawea ā rātou mahi ki ngā huarahi o te ao hou. I haere a Hanahiva Rose ki te kimi i ngā kōrero mō te whānau nei.

I a ia e noho ana i te whare pora o tana teina o Veranoa Hetet i Waiwhetū, e pupuru ana a Lillian Hetet Owen i tētahi kōnae iti, he kōnae kōkau noa, i ana ringaringa.

Veranoa Hetet and Lillian Hetet-Owen

‘Tā tō mātou whaene he noho i tana tūru pīoi, i ngā rā o tōna māuiuitanga, me te raranga noa i ēnei maramara whenu, he toenga nō te mahi kete, me te kōrero, me te inu i tētehi waina iti. Ka whawhengia ake e ia tētahi mea whakamīharo, koinei anō tētehi.’

Āe rā hoki, he whakamīharo ki te titiro atu tēnei rourou iti, mīharo ōna tini putanga kētanga; te ngāwari ki te raranga kia tū tika, ki te titiro rā, engari nā te ringa rehe anō i mahi. Ka kitea te kai-ngākau o te whānau ki ngā toi Māori tuku iho huri noa i te rūma katoa. He kete i tētehi pātū, he kākahu i tētehi. Kei waho kei te iāri i muri i te matapihi tētehi waka iti. Nā tō rātou matua nā Rangi Hetet rāua ko te tāne a Veranoa, a Sam Hauwaho te waka rā i whakairo hei pikipikinga mā ngā tamariki.

Kātahi ka puta mai te kanohi o Sam i te kūwaha, kua peka mai ki te mihi. Kāore e noho mō te wā roa, na, ngaro atu ana, kua hoki ki te taiwhanga whakairo e mahi nei ia i āna mahi. Nā Rangi a Sam i whakaako. He tohunga whakairo a Rangi, i ākona hoki e te tohunga nei e Hone Taiapa, kua moe noa atu i te moengaroa.

Sam Hauwaho

I tūtaki a Rangi ki a Erenora Puketapu-Hetet, te whaene o Lillian rāua ko Veranoa, i tētehi whakangahau Kirihimete i Rotorua i te tekau tau 1950. Kua tata i tērā wā ki te whakatutukitanga o te moemoeā o te koroua o Erenora, kia hangaia he wharenui i Waiwhetū.

‘I puta tana kōrero ki tō mātou whaene, “Kua reri mātou ināianei mō ētahi ringaringa whakairo.” Ka kī atu a Mamā ki a ia, “Kei te mōhio au ki ētahi tohunga whakairo,”‘ te kata a Lillian. ‘Tokowhā ngā tohunga whakairo i heke mai – tētehi ko tō mātou Pāpā tonu – ka noho i konei i te taha o te iwi kāinga, ki te whakairo i te whare nui. Rite ki te tini i mua, ka tata haere a Māmā rāua ko Pāpā, ka whaiāipo.’

I kawangia te whare, a Arohanui Ki Te Tangata i te 10 Hepetema 1960. He rerekē anō i te nuinga, arā, i tapā te whare mō tētehi ōhākī, kāore i whakaingoatia mō tētehi tupuna: arā, ko te ingoa ko te ōhākī tonu a ngā kaihohou rongonui o Taranaki, a Te Whiti o Rongomai rāua ko Tohu Kākahi. Kotahi marama i muri i te whakatuwheratanga o te wharenui, ka mārenatia a Erenora rāua ko Rangi i roto.

‘Ko te mahi a ō māua mātua i ō rāua rā katoa, he whakaako, he whakaahua i ā tātou mahi toi tuku iho.’

Ka taea e ngā toi tuku iho pēnei i te raranga me te whakairo te whakakōhatu, te whakaora hoki i ngā mahi a te iwi. Kei tēnā kākahu, kei tēnā kete ōna whenu, ōna aho, kei reira te mātauranga o te iwi, otirā kei ia kākahu, kei ia taonga anō ōna āhuatanga motuhake. Heoi anō, i aua wā kua tīmata te memeha haere o ngā kōrero, o ngā mahi a ngā tūpuna.

‘Ka tae tēnei ki te tekau tau 1950 ka kitea e ngā pakeke i te tāmatemate te tini o ā tātou mahi toi,’ te whakamārama a Veranoa. He ringa whatu kākahu rongonui, he kaiako rongonui hoki a Veranoa. ‘Nā tō mātou tupuna wahine nā Rangimarie Hetet rāua ko tō mātou whaea kēkē nā Diggeress Te Kanawa, i whātoro atu ki ngā iwi maha ki te whakaako, me kore e whakaorangia mai ngā toi. Kāore i tino whakaaetia ērā mahi whakaako i te iwi kē i mua, heoi anō, nā te Rōpū Wāhine Māori i taea ai.’

He mahi ēnei e ngākau-nui nei a Veranoa rāua Lillian ki te kawe whakamua. Nā rātou katoa ko Rangi ko Sam i whakatū tētahi kura e mōhiotia nei ko te Kura Toi o te Whānau Hetet, (Te Hetet School of Māori Art), arā, he akoranga tuihono i te ipurangi e tīmata ana i te atawhai i te harakeke i tōna tupunga, ka mutu atu i te mahi whatu kākahu tūturu. Kei te whakawhirinaki rātou ki ngā mahi a ngā kaiako me ngā kaiwhatu kākahu o mua, arā hoki te kaupapa i roto i te waiata nā te Rangimarie i tito:

E ngā uri whakatupu
Whakarongo
Kia kaha
Hāpainga ake rā ngā mahi huatau
a ngā tūpuna i waiho ake nei
hei painga mō te iwi o Aotearoa e

Mā te whakaako i waho anō i te hapū taketake, i whakawhānuitia e Rangimārie te haonga o te kupenga, i runga i te whakapono, tērā tonu e ora ngā mahi nei, mā te tiritiri ki te katoa. E ai ki a Veranoa rāua ko Lillian, ko te kura nei, me tōna wātea mā roto i te ipurangi, te huarahi hei whakapūmau i taua ōhākī. Ka taea e ngā ākonga te ako noa iho i ngā wā e taea ai, kāore he tāmitanga mai, kāore he whakamā pēnei i uaua o te noho ā-rōpū i ētahi wā.

‘Ko kōrua anake ko tō kaiako, he ngāwari noa iho te haere.’ te kī a Lillian. ‘Ki te ako te tangata i te ao whare wānanga i roto i tētahi rōpū, kei te ahu whakamua te tira katoa i runga anō i te wātaka ā-tau o aua whare mātauranga. Ko te ako ā-ipurangi he tata kē atu ki ngā tikanga tuku iho. Mā tēnei huarahi ka piki te māia.’

Kāore e mutu noa tā rātou mahi i konei. I tērā tau i whiwhi tō rātou kura i tētahi New Zealand Open Source Award mō tētehi kaupapa whakamātautau nā rātou ko Ara Poutama i hanga, he kaupapa tuihono ako i ngā mahi harakeke mō ngā wāhine kei te whare herehere. Ā, i tērā marama ka hainatia e rātou tētehi kirimana ki Te Aho o Te Kura Pounamu (i mōhiotia rā ko te New Zealand Correspondence School i mua), hei whakamātau i tētahi kaupapa hou, ko te wawata kia āhei ngā akonga kura tuarua puta noa i te motu te ako i ngā mahi toi Māori mā ngā kaupapa tuihono anō.

‘Ka titiro koe ki te whakataiwhenuatanga o Aotearoa, me ōna putanga mā tātou te iwi. Ki a au he mea kino kia whakataimahatia te iwi Māori ki te utu mō te Mātauranga Māori. I te korenga o tētehi tātai pukapuka, he tika te kī kei te whakairo, kei te mahi whatu, raranga ā tātou pukapuka, ina hoki ka tirohia e te tangata. Ki a mātou he rite te whāinga hua ki tō te reo. Nā reira he rawe tēnei huarahi ki a mātou, mā konei pea ka taea e te Māori me ētahi atu ākonga te whakauru mai ki tēnei mātauranga tuku iho mā roto i ngā hangarau o te ao hou. Ana, kāore he utu. Ka taea hoki e rātou ēnei mātauranga te tāpae hei tohu whai mana.’

Story by Hanahiva Rose
Photos by Chevron Hassett
Translation by Piripi Walker

First published in Capital issue #62
More Stories
Homage to Hodgkins
%d bloggers like this: